Par mums | Korporacija Dzintra

Kas ir Dzintra?

Studenšu korporācija "Dzintra" ir slēgta, akadēmiska, nacionāla organizācija, kas visa mūža garumā draudzībā apvieno sievietes, lai uzturētu latviskās tradīcijas, realizētu korporācijas ideālus un mērķus.

"Dzintra" visā pasaulē apvieno gandrīz 600 locekles un Latvijā tā ir trešā vecākā studenšu korporācija.

Korporāciju "Dzintra" 1924. gada 20. maijā Rīgā dibināja astoņas Latvijas Universitātes studentes, kuras korporācijas pamatos lika dzīves augstākos ideālus: uzticību, patiesību, draudzību, goda

prātu un tēvzemes mīlestību.

Šie ideāli ir ietverti studenšu korporācijas "Dzintra" devīzē un krāsās.

Oranžā krāsa - dzintara krāsa, kas simbolizē "Dzintras" latvisko un nacionālo garu, mīlestību pret savu tautu un tēvzemi Latviju.

Zaļā krāsa - cerību krāsa, kas apliecina ticību un cerību sasniegt nospraustos mērķus. Dzintras tic un cer, ka latviešu tauta, un līdz ar to korporācija "Dzintra", mūžam dzīvos un pastāvēs, mūžam plauks un zels.

Gaiši zilā krāsa - skaistumu, dvēseles daili un sievišķību. Dzintras, studējot un strādājot blakus vīrietim, nekad neaizmirst savu sievišķību.

Turpinot stāstu sēriju "100 miljoni soļu Dzintrai" - uz skatuves laižam nākošo dibinātāju. ✨️
Ērika Marija Dambīte tika saukta par "jaunāko un skaistāko" no "Dzintras" dibinātājām. Dibinātājas Līnas Liepiņas jaunākā māsa, korporācijas vārdā Riksītis, dzimusi 1904. gada 26. augustā, Cēsīs. Kā savā CV raksta 🖋 pati Ērika: "Pirmo izglītību baudu mājās, no mātes, tikai 1913. gadā iestājos Smiltenes Tirdzniecības skolā". Skolas tika mainītas, ģimenei pārvācoties uz Valmieru, kur Ērika seko māsas pēdās, absolvējot 🎓 Valmieras pilsētas ģimnāziju. Ērika iestājās LU Ķīmijas ⚗️ fakultātes Farmācijas nodaļā 1922. gadā.

Savā CV Riksītis stāsta par savu lielo mīlestību vispirms pret literatūru 📚, pēc tam - mūziku 🎹. Šīs aizraušanās tikai loģiski noveda Ēriku mag!cant! un literārās komisijas locekles amatos, kad "Dzintra" bija dibināta, un formēja savu pirmo amatpersonu sastāvu. Nākošajā akadēmiskajā gadā, Marija Bernšteina viņai nodeva audzinātājas amatu 🤫.

Ērikai ar māsu Līnu bija vēl kaut kas kopīgs. Arī Riksītis pārstāvēja tā sauktās "mūžīgās studentes" 👀. Ērika vairāk vai mazāk studēja līdz pat 1936. gadam, un pie akadēmiskā grāda tā arī nenonāca . Ar speciālu konventa lēmumu, Ērikai tika ļauts filistrēties 1939. gadā 😎.

Fil! Velta Bērziņa-Bērzīte no 15.c., dalījās savos iespaidos: “Ērika konventu apmeklēja samērā bieži. Viņai bija svarīgi zināt, kas notiek konventa dzīvē, redzēt jaunās meitenes. Viņa bija patīkams cilvēks ar kulturālu un ieturētu raksturu. Viņa viegli spēja noturēt sabiedrības uzmanību. Es domāju, ka viņa bija ļoti pieķērusies korporācijai, to varēja redzēt viņas attieksmē. 😌”

Nākot Latvijas okupācijai, Ērika palika Latvijā, un dzīvi iekārtoja pie māsas ģimenes 👨‍👩‍👦 Rīgā. Līna un Ērika sagaidīja mūža nogali kopā 👵👩‍🦳. Ērika devās mūžībā 1988. gada februārī.

#100miljonisoļuDzintrai #irjāiet

"Kāpēc es mīlu Elzu Stērsti?" - mūsu goda filistres 1️⃣4️⃣0️⃣ gadu jubilejai veltīts vakars @rmmuzejs telpās, kur mūs silti sagaidīja 🫂 viņas mazmeita, arī "Dzintras" goda filistre, mūsu mīļā Anna Žīgure. 🧡💚🩵

Pavasara 🌸 pirmajā dienā dzintras devās sveikt @av_latviete ar pievienošanos simtgadnieku pulciņam 💐, un ņēma dalību gan svinīgajā aktā, gan tam sekojošajā 💯gades ballē.
Dzintras, kā allaž, dalījās labajā omā ☺️ ar apkārtējiem un izbaudīja pasākumu norises skaistās vietas - Eduarda Smiļģa muzeja - māksliniecisko auru.

Paldies @av_latviete par draudzību un ielūgumu. Saules mūžu! ☀️

Apritējusi gandrīz jau vesela nedēļa, kopš dzintru fukšu pulciņš nedaudz pieaudzis, jo uzņemts 1️⃣7️⃣3️⃣. coetus ar 2 jaunām dzintrām 🎉! Novēlam izturību un aizrautību, korporācijas dzīves ceļu uzsākot! 🧡💚🩵

Dzintras, apmeklējot Oskaram Kalpakam un Atsevišķai studentu rotai organizēto piemiņas dievkalpojumu Rīgas Vecās Svētās Ğertrūdes luterāņu baznīcā.

2️⃣0️⃣.februāra vakarā azartiskā un draudzīgā gaisotnē norisinajās Dzintru prātnīcas 🧠 III kārta. Šoreiz dalībniekiem bija jāatsvaidzina zināšanas par medicīnu 🩺, jāatpazīst pasaulslaveni kaķi 🐈‍⬛, jāatpazīst pasaules valstis 🌎 pēc kontūras, jāatšifrē mākslīgā intelekta latviski atdzejotus pasaules hītus 🎧, kā arī jāatrisina jautājumi par pasaules slavenu dizaineru 💃 darbiem. Šoreiz cīņa bija tik sīva, ka 4️⃣ komandas piedalījās papildkārtā. Uzvaras laurus plūca k! Patria komanda "6x6" (com!com! Elvijs Ādams Apse, Jāzeps Gribusts un Morics Roberts, Mūrnieks). 2.vietā ierindojās komanda "Valheim" (com! Madara Bruģe, fil! Anna Ērliha, fil! Andris Paukšens).

Paldies lieliskajiem atbalstītājiem: @fazerlatvija , @folkklubs_ala , @ezitismigla, @seal_spodriba , @uguns.cafe , @meraki_bake_house , SIA German products Baltics un @sk_dzintra . Finālspēle jau 11.aprīlī 🗓. Uz tikšanos!

“Nevaru es atcerēties,
Kas tas ir, kas tumsā laistās.
Atceros es tikai vienu -
Tas ar tevi ļoti saistās.”
- Māra Zālīte

Atceramies arī mēs, kas mums ar Māru saistās. 🥳

Korporācija "Dzintra" sveic dzimšanas dienā savu mīļo goda filistri - Māru Zālīti!
🧡💚🩵

Turpinot stāstu sēriju "100 miljoni soļu Dzintrai" - Ancītes stāsts. ✨️
Anna Akmentiņa (dzim. Raga), korporācijas vārdā Ancīte, pasaulē nāca 1️⃣9️⃣0️⃣1️⃣. gada 1. aprīlī, Rencēnu pagastā, “Strepu” mājās. Skolas gaitas uzsākusi Ķemeres pagastskolā, un turpinājusi Valmieras pilsētas ģimnāzijā. Anna uzsāka studijas LU Medicīnas fakultātes Zobārstniecības 🦷 nodaļā 1920. gadā, iegūstot grādu "Ārsts zobu slimībās" 🥼

Drīz pēc absolvēšanas Anna pārcēlās uz Limbažiem, kur paņēma kredītu 💰 un atvēra savu zobārstniecības privātpraksi, īrējot trīs istabas t.s “Leimaņu” mājā, Kungu ielā. Limbažos Anna iepazinās un vēlāk salaulājās 💍 ar Eriku Akmentiņu, abu savienībā piedzima četras atvases. Dzīve citā pilsētā, liela ģimene, profesionālā karjera – tas viss rezultējās tajā, ka Anna izstājās no Dzintras 1939. gada 8. maijā personisku iemeslu dēļ. Tas nebija nekas neparasts – starpkaru laikā pastāvēja iespēja brīvi iestāties atpakaļ, ja dzīve bija sakārtojusies tā, ka tajā atkal atradās vieta konventam. Diemžēl, Annas gadījumā, viņai šī iespēja tika liegta, nākot Latvijas okupācijai.

Akmentiņu ģimene bijusi represējamo personu sarakstos abām svešajām varām 👀, 1941. gadā Akmentiņus gandrīz nošāvuši krievu kara jūrnieki, taču no šī likteņa ģimenei izdevās atpirkties. Vien trīs gadus vēlāk, Limbažu mācītājs Mačs organizējis Erika Akmentiņa arestu, taču viņi paglābušies, ģimene tikusi brīdināta un viņiem izdevās aizbēgt uz “Strepiem”. Miers nav ilgs. Frontei ejot pāri Latvijai, “Strepu” mājas cietušas kādā padomju armijas artilērijas ugunī. Anna tai dienā zaudēja tēvu 🥲, kuram šāviņš norāvis kāju, un Jānis Rags sadega kopā ar savām mājām. Akmentiņi netika meklēti pēc tam, un varēja dzīvot tālāk, relatīvā mierā.

Okupācija ietekmēja arī Ancītes karjeru – mainījās noteikumi valstī, privātprakses tika likvidētas, un Anna klusā protestā 😠 atteicās pielāgoties jaunajai kārtībai, beidzot savu zobārstes karjeru, sniedzot zobārstniecības pakalpojumus tikai ģimenei un draugiem.
Anna Akmentiņa devas mūžībā 1976. gada 6. augustā, nāve viņu nepaņēma viegli. Ancīte ir apglabāta Limbažu kapos – viņas bēru diena esot bijusi ļoti saulaina un silta ☀️.

#100miljonisoļuDzintrai #irjāiet

Sniegotā svētdienā, 16.02., Dzintra kļuva par divām komiltonēm bagātāka. ✨️🎉
Sveicam krāsu pulkā com!com! Sofiju Matisoni un Lauru Rudušu! 🧡💚🩵

Turpinot stāstu sēriju "100 miljoni soļu Dzintrai" - uz skatuves laižam nākošo dibinātāju. ✨️

Līna Margrieta Liepiņa (meitas uzvārdā - Dambīte), korporācijas vārdā Marga, piedzima 1902. gada 10. martā, Cēsīs 👶. Ģimene vēlāk pārcēlās uz Valmieru, Līna absolvēja 🎓 Valmieras pilsētas ģimnāziju un iestājās LU Matemātikas fakultātes Dabas zinātņu nodaļā 1920. gadā.

Dzintras dibinātāju sarakstiem Līna pievienojās kopā ar jaunāko māsu Ēriku 👯‍♀️ un sirdsdraudzeni Annu Ragu. Viņa bija viceseniore pirmajā jaundibinātās korporācijas prezidijā. Dzintras prezidiju Līna Margrieta tik viegli nepameta - pēc diviem termiņiem viceseniores godā, sekoja divi pilni gadi kā seniorei 👸.

Studiju ziņā gan šī dibinātāja pārstāvēja tā sauktās "mūžīgās studentes" 👀. Desmit gadus pec iestāšanās universitātē, grāds vēl nebija kabatā, un nekad tur arī nenonāca - viņa eksmatrikulējās 1930. gadā. Tai pašā gadā viņa stājās laulībā 👰‍♂️ ar Aleksandru Liepiņu. Nākot varas maiņām, Liepiņi palika Latvijā, kur aizvadīja salīdzinoši neuzkrītošu dzīvi Rīgā. Līna devās mūžībā 1987. gada janvārī, Rīgā.

Viņa esot bijusi cilvēku pazinēja, apveltīta ar lielu intuīciju 😌 un tāda, kura spēja atrast vajadzīgās lietas vajadzīgā laikā. Palīdzējusi citiem aptvert viņu īsto potenciālu. ✨️
Kā savā laikā stāstīja fil! Velta Bērziņa-Bērzīte: “Marga uz konventiem nenāca bieži, tomēr, kad viņa ieradās, valdīja zināma bijības sajūta. Viņa bija skaista sieviete, no kuras staroja inteliģence." 🧠

#100miljonisoļuDzintrai #irjāiet

2️⃣7️⃣. janvāra viešņu vakars, sadarbībā ar @lumuzejs, tika aizvadīts kuplā pulkā. Iepazinām smalkāk gan Konstantīnu Čaksti, gan viens otru ☺️. Paldies @celminmeita par fotoreportāžu 📸!

Semestra noslēdzošais viešņu vakars - jau 1️⃣0️⃣.0️⃣2️⃣. Aicinām uz tuvāku iepazīšanos ar dzintrām un pārrunām ar audzinātāju. Pasākums norisināsies s!k! Dzintra konventa dzīvoklī Kr. Valdemāra ielā 67-12, plkst 19. 🤗

1️⃣9️⃣2️⃣5️⃣. gada 3. februārī Rīgā piedzima meitene 👶, kuru vecāki nosauca par Silviju. Precīzi 💯 gadus vēlāk, mītot ASV 🇺🇸, viņa atzīmē savu apaļāko jubileju ģimenes un "Dzintras" saimes lokā.

"Dzintra" no visas sirds sveic filistri Silviju Lizlovs 100 gadu jubilejā 🌷💐🌻 Silvija korporācijas saimei pievienojās 1954. gadā Ņujorkā. Domās un vēstulēs ar filistri ir dzintras visā pasaulē 🌏, un svinībās klātienē - mūsu seniore, fil! Annemarija Linaresa, Silvijas korporācijas krustmeita.

🧡💚🩵

"💯 miljoni soļu Dzintrai" stāstu sērijas pirmā varone - dibinātāja Berta Sofija Ķersele.

Berta Sofija Ķersele, piensaimniecības 🐂 celmlauža Frīdriha Ķerseļa meita, nāca pasaulē 1900. gada 9. novembrī, Idus muižā. Vēlāk ģimene pārcēlusies uz Rīgu, kur Berta mācījās 📚 Skolotāju sabiedrības Komercskolā, un no kurienes devās bēgļu gaitās uz Maskavu 1915. gadā. Skolas gaitas viņa beidza jau Krievijā, un 1920. gadā Ķerseļi atgriezās Latvijā 🇱🇻 un Berta iestājās Latvijas Augstskolā (ko vēlāk pārsauca par Latvijas Universitāti), dabas zinātņu nodaļā.

Bertai bija labas attiecības ar Emīlijas Liberes ģimeni, un viņa labprāt atsaucās entuziastiskās draudzenes ierosinājumam dibināt jaunu studenšu korporāciju 🙋‍♀️. Nosaukums "Dzintra" esot tieši Bertas Ķerseles ideja, un viņa bija viena no trim studentēm, kas iesniedza un parakstīja ✒️ dibināšanās dokumentus Rīgas apgabaltiesā. Berta bija sekretāre pirmajā prezidijā un ieguva savu korporācijas vārdu - Betcis.

1927. gada 27. maijā Betcis pabeidza studijas 🎓 un pārcēlās uz Ventspili, lai tur strādātu par skolotāju, līdz ar to aktīvajā konventā bija sastopama arvien retāk. Otrā pasaules kara laikā viņa nomainīja specializāciju uz rēķinvedi 📑, strādājot Ventspils 5. vidusskolā, taču pēc kara viņas gaitas veda uz Cēsīm, kur Berta pamīšus veica gan skolotājas, gan rēķinvedes darbus, dzīvojot mierīgi, kopā ar brāli un māsām. Betcis aizgāja mūžībā 1977. gadā.

#100miljonisoļuDzintrai #irjāiet

S!k! Dzintra atklāj 2025. gada pavasara 🌸 semestri un aicina studentes uz viešņu vakariem! 🧡💚🩵

2️⃣7️⃣.0️⃣1️⃣. Izbaudīsim izstādi kopā ar @korplatvia, kā arī stāstījumu par Konstantīnu Čaksti.
Pasākums norisināsies s!k! Dzintra konventa dzīvoklī Kr. Valdemāra ielā 67-12, plkst 19.

0️⃣5️⃣.0️⃣2️⃣. Pavadīsim kopā ar @lettonus, gaidot pavasari un svinot Meteņus!
Pasākums norisināsies k! Lettonia namā Rūpniecības ielā 4A, plkst 19.

1️⃣0️⃣.0️⃣2️⃣. Aicinām uz tuvāku iepazīšanos ar dzintrām un pārrunām ar audzinātāju.
Pasākums norisināsies s!k! Dzintra konventa dzīvoklī Kr. Valdemāra ielā 67-12, plkst 19.

❗️ Lai tiktu izskatīta uzņemšanas korporācijā iespēja, jāapmeklē vismaz 2️⃣ viešņu vakari. 27.01. vai 05.02. - pēc izvēles, bet 10.02. apmeklējums ir obligāts.

Ja vēlies piedalīties kādā no šiem vakariem, piesakies, rakstot audzinātājai Lindai Livdānei uz audzinataja@dzintra.lv! ✒️📪📧

Tiekamies viešņu vakaros! 💐

10.01. vakarā dzintras jo sevišķi kuplā pulkā piedalījās korporantu ikgadējā operas 🎶 apmeklējumā. Baudījām Žaka Ofenbaha operu "Hofmaņa stāsti".
Paldies @talavija, ka uzturat dzīvu šo skaisto tradīciju! 🎉

Protams, ka dzintras visos pasākumos dalās savā labajā omā 🥳 ar apkārtējiem, un RTU Ziemassvētku balle 💃 nebija nekāds izņēmums. Paldies @rtu_sp par jauki noorganizēto pasākumu!

Neliela fotoreportāža 📸 no #SPK100 Svētku akta un viesībām Eduarda Smiļģa Teātra muzejā! 🎭
Lai smaidi un pozitīvas emocijas vada mūs cauri nākošajiem 100!
Skaistā kūka no @meraki_bake_house
Par foto paldies: @edijselksnis

Studenšu Prezidiju Konventa (S!P!K!) simtgades svinības 🎉 noslēgušās ar skaistu un vienotu mērķi - ziedojums 3600 eiro apmērā @centrsmarta , lai atbalstītu Krievijas agresijas karā pret Ukrainu 🇺🇦 cietušās sievietes. Paldies ikvienai studenšu un studentu korporācijai, akadēmiskajām mūžorganizācijām un individuālajiem ziedotājiem kopējam mērķim 🫂. Esam patiesi pateicīgi par šo nesavt�īgo atbalstu. Kopējo ziedojumu papildina arī Studenšu prezidiju dibinātājkorporāciju V.I.P. spēlē iegūtais laimests. Aicinām atbalstīt “Centrs Marta" arī turpmāk ➡️ https://marta.lv/lv/ziedo/

#SPK100

🎥 Atskats uz #SPK100 Svētku aktu un viesībām Eduarda Smiļģa Teātra muzejā! 🤩 Sirds iepukstas straujāk, atceroties jauko kopā būšanu un dziedāšanu - paldies @korporacija_liga , kopīgās dejas seno deju grupas "Ballare" pavadībā, mīļos foto mirkļus fotostūrītī un aizraujošās ekskursijas muzejā, kur katrā gids stāstīja atkal kaut ko jaunu un nedzirdētu. Protams, neiztikām bez svētku kūkas - katrai studenšu korporācijas seniorei pa gabaliņam ar savas mūžorganizācijas vapenīti. 😍😍 Par gardiem mirkļiem paldies @meraki_bake_house

Paldies @anabella_svetku_inventars

Lai tik pat sirsnīgi, draudzīgi un skaisti arī turpmāk!
S!P!K! 100 - simt gadu līdztiesībā un draudzībā! 🫂
@followers

Par godu S!P!K! simtgadei, tās četras dibinātājkorporācijas apvienojās draudzīgā sacensībā - LTV.lv erudīcijas spēlē "V.I.P. — Veiksme. Intuīcija. Prāts." 🤩

Šovakar - fināls! 👑
Pieslēdzies 🖥 21:10!
Studenšu korporācija "Imeria" ar kapteini Astru Cīruli priekšgalā stāsies pretī Studenšu korporācija "Dzintra" ar kapteini Madaru Bruģi priekšgalā.
https://x.com/LTV1VIP/status/1866086743578992779

S!P!K! simtgadei veltītās LTV erudīcijas spēles V.I.P. fināla laimests tiks ziedots @centrsmarta , lai atbalstītu no Krievijas agresijas kara Ukrainā cietušās sievietes 🇺🇦.

Neliels atskats uz ceturtdienu, 0️⃣5️⃣.1️⃣2️⃣., kad tikāmies @universitate Zinātņu mājā, lai kopīgi klausītos un diskutētu par allaž aktuālo līdztiesības 🫂 tēmu.
Paldies visiem, kuri ieradās!🤗

#SPK100

Ar Svētku dievkalpojumu Rīgas Doma baznīcā ir sākusies S!P!K! simtgades svētku nedēļa. Pēc dievkalpojuma sekoja kopīga ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa.
Lai silti un svinīgi!

#SPK100

@korporacija_liga ir akadēmiska mūža organizācija, kas vieno studentes un augstskolu absolventes, kam sirdij tuva ir mūzika 🎻 vai māksla 🎨 visās tās izpausmēs. ,,Līga’’ internā dzīve dibināta 1928.gadā un tā ir vienīgā akadēmiskā mūža organizācija, kas dibināta pie @muzikas_akademija (toreiz – Latvijas Konservatorijas).
Apvienojot radošas personības, kas pārstāv dažādas profesijas, tiek organizēti gan koncerti, gan izstādes, gan izglītojoši un kulturāli vakari, kā arī realizētas idejas ar labdarības mērķi.
Viena no korporācijas svarīgākajām vērtībām ir draudzības veidošana gan savā, gan citu akadēmisko organizāciju starpā. S!k! Līga pamatvērtības iekļautas devīzē: ,,Par mākslu, draudzeni, tēviju!’’ Krāsas: brūns 🤎 – tēvzemes mīlestība, sārts ❤️– draudzība, zelts 💛 – māksla.

Korporācija ,,Līga’’ kā sevi raksturojošos priekšmetus izvēlējusies liru un vapeni. Lira ir stīgu instruments, kurš simbolizē mūziku 🎶. Liras izpildītā mūzika Grieķu mitoloģijā simbolizēja Visuma harmoniju. Tā kā korporācija uzņem dalībnieces, kurām sirdī ir mūzika un māksla, liras jeb mūzikas simbols iekļauts arī vapeņa zīmējumā. Vapeņa grafisko zīmējumu veidojusi līgu filistre Kristīne Šķipsna-Halbleib, ģerboņa heraldikas izvēlē iesaistoties arī pārējām līgām. Lai gan vapenis vēl eksistē tikai skiču formā, līgas ar cerībām raugās uz nākotni un gaida iespēju to realizēt 😊.

Līgām jau no dibināšanas 1928. gadā ir tradīcija atzīmēt komerša svētkus ar koncertu 🎼. Tajā piedalās gan pašas līgas, gan arī viņu domubiedri un draugi. Koncerti ir mākslinieciski augstvērtīgi un savulaik tikuši translēti arī radiofonā 📻. Vēl joprojām katru martu līgas aicina uz ikgadējiem koncertiem, vienmēr piemeklējot īpašu tēmu un norises vietu.

1️⃣3️⃣/13

Ieraksts tapis publikāciju sērijā par godu Studenšu prezidija Konventa simtgadei 2024. gada 2. decembrī, iepazīstinot ar 13 S!P!K! veidojošajām korporācijām.

Attēla autore: Sofija Matisone, dzintra

#SPK100

@staburadzes ir dibināta 1️⃣9️⃣4️⃣7️⃣. gada 2. septembrī Minhenē (München), Vācijā 🇩🇪. 1993. gada 25. martā tiek izveidots S!K! Staburadze Latvijas 🇱🇻 Konvents. 1993. gada 29. martā S!K! Staburadze statūti tiek reģistrēti @universitate . 1993. gada 10. novembrī S!K! Staburadze tiek uzņemta Latvijas S!P!K!.
Komāna garantētāja ir @sk_dzintra .
Studenšu korporācijas Staburadze krāsas ir Latvijas karoga sarkans 🇱🇻❤️, sudrabs 🩶 un tumši zils 💙.
Latvijas karoga sarkanā – tēvzemes mīlestība; Sudrabs – gara gaisma un skaistums; Tumši zilā – ilgas. Devīze: Tēvzemei, uzticībai, izturībai! (Patriae, Fidei, Perseverantiae!)

S!K! Staburadze asociējas ar to klints stiprumu un izturību, savukārt, trofeja 🏆 simbolizē gan staburadžu aktīvo un uzvarēt alkstošo garu, gan arī neatlaidību un cīņas sparu 💪. Tā atgādina par korporācijas dibināšanu trimdā, sarežģītos laikos, kad tikai ar cīņas garu un ticību sev varēja saglabāt savas vērtības. Tieši ar šādu apņēmību un stiprumu Staburadze atdzima Latvijā. Karstmaizes 🍞 – asociējas ar siltumu un mājīgumu – tās ir vienkāršs, bet sirsnīgs veids, kā sagaidīt viesus un radīt omulīgu atmosfēru.

Dibinātājas fil! Ilgas Krūmiņas-Dinbergas 1977. gadā pierakstīto atmiņu stāsts parāda staburadžu izturību, apņēmību un dzīvesprieku. To, kā viņas jau kopš laika gala ir pratušas saskatīto skaisto, gaišo un cerīgo arī tumšos laikos, saglabāt dzīvesprieku un centību ☺️.
"S!K! Staburadze tika dibināta Minhenē, Izāras upes krastos, pēckara laikā, kad caur drupām cauri sāka stiepties pirmie cerību asni 🌾. Jaunībai vajadzēja savas tiesas. Mācījāmies, bet pratām arī priecāties. Apdrupušo sienu un griestu apmetumus apklājām zaļumiem 🌿🌱, galdus, kādi nu tur bija, palagiem, pat sveces 🕯 dabūjām un kaut kādā veidā arī uzkodas, kafiju ☕️ un padzērienus. To visu meitenes un zēni ar māksliniecisku dzirksti un izdomu izdekorēja tā, ka nebūtu bijis par kaunu pat izšķērdīgam banketam 🌸. Protams, viss tas pēckara trūcīgajojs laikos, nāca ar milzīgām grūtībām, bet tādēļ jo līksmāk, ap balti klātajiem galdiem, kara cietušajā namā skanēja dziesmas un asprātības."

1️⃣2️⃣/13

Attēla autore: Sofija Matisone, dzintra

#SPK100

Studenšu korporācija Zinta dibināta 1️⃣9️⃣4️⃣7️⃣. gada 21. aprīlī pie Baltijas Universitātes Pinnebergā laikā, kad Latvijā plosījās karš un daudzi devās bēgļu gaitās. Latvijā 🇱🇻 zintas uzsāka savu darbību 1992.gada 10.augustā Rīgā uzņemot 47. coetu un 29. septembrī reģistrējoties pie @universitate . Vārds "Zinta" ir atvasinājums no vārda "zinteniece", kas pagātnē sargāja latviešu tradīcijas, tulkoja zīmes un krāja gara mantas. Šis vārds bija ļoti
piemērots, lai 16 jaunas, dzīvespriecīgas un romantiskas studentes 👩‍🎓 saulainā dienā bēniņu istabā, dibinātu jaunu studenšu korporāciju. Zintas dibinātāju grupas kodolā bija studentes, kuras vienoja kopīgas izjūtas, centieni un nacionālā apziņa ☝️. Zintas apvieno kopīgas vēlmes pēc jaunu akadēmisku zināšanu apguves un vēlmi dalīties šajās zināšanās. Šī apņemšanās veicina ne tikai individuālo attīstību, bet arī kolektīvu izaugsmi. Apmācību un pieredzes apmaiņa veido spēcīgu pamatu zintas vērtībām, kas balstās uz izglītības nozīmi un savstarpēju atbalstu.
Devīze: VITAM IMPEDERE VERO- Dzīvi virzīt uz patiesību!
Zinta krāsas: zils-melns-zaļš. Zils 💙 simbolizē tautas mūžīgo vērtību spēku, melns 🖤 simbolizē svešniecības gaitas, zaļš 💚 simbolizē: sargā cerību nākotnei.

Dzīvā uguns 🔥 simbolizē zintenieces ugunskuru. Katru gadu viena otrai solām draudzību pie dzīvās uguns. Ugunij ir attīrošs un dziedinošs spēks, tā ir ģimenes un mājas pavarda simbols.
Sakta – viena no senākajām rotām📿. Sakta simbolizē piederību, kultūras mantojumu un identitāti. Tā ir ne tikai rotaslieta, bet arī simbols, kas attēlo sievietes statusu un lomu sabiedrībā. Sakta ir attēlota zintu vapenī simbolizējot nacionālās vērtības, kā arī zintu filistres rotājas ar īpašu filistru saktu.

Var teikt, ka svētku svinēšana 💃 ir tas, kas patiesi raksturo studenšu korporāciju Zinta, jo tie ir brīži, kad zintas sanāk kopā, stiprinot savas saites un radot kopīgus atmiņu stāstus. Šie svētki ir būtiski ne tikai tradīciju uzturēšanai, bet arī mūsu garam.

1️⃣1️⃣/13

Attēla autore: Sofija Matisone, dzintra

#SPK100

Pēc nedaudz vairāk kā nedēļas, 7. decembrī, akadēmisko mūžorganizāciju pārstāvji tiksies Studenšu Prezidiju Konventa simtgades 💯 svētku aktā. Tradicionāla pasākuma daļa ir akadēmiskā runa, un S!P!K! ar patiesu prieku iepazīstina ar simtgades svētku akadēmiskās runas teicēju profesori @rutamuktupavela ✨

💬 Par runas galvenajiem akcentiem profesore vēsta: “Ja sievietei ir tiesības kāpt uz ešafota; viņai ir jābūt tiesībām arī kāpt tribīnē” – no slavenās "Sievietes un pilsones tiesību deklarācijas" (Déclaration des Droits de la Femme et de la Citoyenne), ko uzrakstīja un par to ar dzīvību samaksāja franču rakstniece un aktīviste Olimpa de Gūža (Olympe de Gouges), ir pagājuši 233 gadi, taču joprojām valstis un starptautiskās organizācijas izstrādā stratēģijas un rīcības plānus, kuru mērķis pielikt punktu ar dzimumu saistītai vardarbībai, mazināt dzimumu nevienlīdzību darba tirgū, novērst vīriešu un sieviešu lomu stereotipizāciju un darba samaksas atšķirības. Arī Latvijā 🇱🇻 joprojām sievietes pelna par 17 % mazāk nekā vīrieši, turklāt vairāk nekā puse valsts iedzīvotāju uzskata, ka lielākā daļa rūpju par bērniem un māju ir jāuzņemas tieši sievietei.

Akadēmiskajā runā starpdisciplinārā rakursā – no materiālistiskā, simboliskā un arī sociobioloģiskā skatupunkta – apskatīsim dzimumideoloģiju atšķirības dažādās kultūrās un to cēloņsakarības, kā arī padiskutēsim, vai ir iespējams nodrošināt “patiesu dzimumlīdztiesību” visās dzīves jomās.” 💡

Uz tikšanos svētkos!
S!P!K! 100: simt gadu līdztiesībā un draudzībā
#SPK100

Foto: Jānis Deinats

@sk_spidola dibināta 1️⃣9️⃣4️⃣7️⃣. gadā trimdā Vācijā 🇩🇪, Pinebergā pie Baltijas Universitātes. Latvijā dibinātās studenšu korporācijas pēc kara bija slēgtas, taču izceļojušās jaunietes vēlējās turpināt tradīciju pulcēt akadēmiski izglītotas 👩‍🎓 un sabiedriski aktīvas sievietes. Tā 30 studentes dibināja s!k! Spīdola un par savu trikoloru pieņēma zeltu-violetu-baltu: zelts 💛 – Spīdolas domas pieder tēvzemes zelta druvām; violets 💜 – Spīdolas gars dzirkstī violetā liesmu kvēlē; balts 🤍 – Spīdolas ticība baltajai dienai. S!k! Spīdola ir trīs devīzes:
- Tēvzemei, zinātnei un dailei.
- Mainīgā, mainies uz skaidrību!
- Concordia nostra perpetua sit! (Lai mūsu vienprātība būtu mūžīga!)

S!k! Spīdola nosaukums cēlies no Raiņa lugas “Uguns un nakts”. Arī šodien Spīdolas vienā plaukstā kuras uguns 🔥. Tā simbolizē mūsu devīzēs un vērtībās ierakstītos centienus pēc izglītības un mākslinieciskām vērtībām un nerimtīgu sevis pilnveidošanu. Otrā plaukstā Spīdolai ir nakts 🌃 – kā atgādinājums, ka vēl joprojām katras spīdolas uzdevums ir noturēt sevi un tēvzemi pret tumsas uzvaru.

S!k! Spīdola Latvijā ir mūsu dibinātāju un visu trimdā uzņemto spīdolu sapņa – atvest korporāciju uz brīvu, neatkarīgu tēvzemi 🇱🇻 – piepildījums 🫂. Vairākām no viņām izdevās šo sapni piedzīvot arī dzīvē kopā ar Latvijā uzņemtajām spīdolām. Tā, piemēram, ar siltu sirdi un lielām, neizmērojamām ilgām atminamies Austrālijā 🇦🇺 dzimušo un augušo fil! Ilgu Bīskaps (27.c.!) un viņas parādīšanos Rīgas kopas dzīvē. Sākumā uz pāris mēnešiem, lai redzētu visus četrus gadalaikus ❄️🌸🍂 savu vecāku dzimtenē. Bet ar laiku Ilga pārcēlās uz Rīgu pavisam. Viņas pozitīvisms, vieglums sarežģītu jautājumu risināšanā konventa dzīvē tik ļoti atšķīrās no vietējās latvietes pieredzes 👀, ka daļai no mums tas sākumā izraisīja pretrunas, taču mēs pārķērām šo vieglumu un pozitīvismu un vēl šodien cenšamies augt kopā ar to.

1️⃣0️⃣/13

Ieraksts tapis publikāciju sērijā par godu Studenšu prezidija Konventa simtgadei 2024. gada 2. decembrī, iepazīstinot ar 13 S!P!K! veidojošajām korporācijām.

Attēla autore: Sofija Matisone, dzintra

#SPK100

Korporāciju vidē, neapšaubāmi, viens no svarīgākajiem elementiem ir jaunu kontaktu un draudzību tapināšana 🫶. Tā, atsaucoties uz viņu iepriekš izteikto vēlmi 📧 iepazīt Dzintru, mūsu audzinātāja sestdienas, 23.11. 🗓, pēcpusdienā, dzintru mājīgajā konventa dzīvoklī uzņēma ciemos @korpvironia oldermani un fukšus un iepazīstināja ar mūsu pamatprincipiem un vērtībām.
Lai dzīvo jaunas draudzības!

@korpvironia , Thank You for visiting! 🤗

Pasaules ziemeļos, bet pēdējā laikā arī tādos ziemeļos kā Latvija, debesis rotā netveramā, bet tik valdzinošā aurora borealis🌌 jeb ziemeļblāzma. Iespējams, tieši ziemeļblāzmas mainības iespaidota 1️⃣9️⃣3️⃣2️⃣. gadā dibinātā Latgales studentu biedrība Montānija gadu vēlāk Rīgā pie LU pārvērtās par S!K! Aurora. Tik pat iespējams, ka tieši ziemeļblāzmas zaigas dēļ auroras izvēlējušās tikai sev raksturīgu krāsu salikumu - zelts 💛, zils 💙 un purpurs 💜. Augšup pie blāzmām auroras ceļ divas devīzes: "Vienoti Tēviju ziedonī celt" un "Censonēm ilgoties nepabeigt, ar darbu zinību kalnos steigt".

Pirmā devīze raksturo S!K! Aurora - ziedi 🪻 purpur-zili-zeltainos toņos vijas un ceļ augšup pretī mērķiem un Latvijai 🇱🇻. Savukārt otrs raksturojošs elements ir termoss, jo trimdas laikā nelielas sanākšanas notikušas pat parkā uz soliņa, dzerot termosā līdzpaņemto kafiju ☕️. Latvijā palikušās auroras Gada svētkos (it kā svinot Staņislavus) vienmēr sanāca kopā, un konventi notika auroru dzimšanas un vārda dienās.

Lai gan auroru krustmātes ir @korp_gundega, itin ciešais draudzības saites 🔗 turpat 💯 gadu garumā auroras uztur arī ar S!K! Dzintra. No 1933. līdz 1940. gadam S!K! Aurora dzīvoja K. Valdemāra ielā 69, kas padarīja auroras par tuvām kaimiņienēm tolaik Sporta ielā 1 dzīvojošajām dzintrām. Tāpat šī gadsimta pirmajos gados dzintras atceras ne vienu vien jestru vakaru kopā ar aurorām 🤭. Tā, reizēm tik netveramas un retas kā ziemeļblāzma, auroras vienmēr ir bijušas līdzās - vai trimdā Kanādā 🇨🇦, Amerikā 🇺🇸, Vācijā 🇩🇪 un Austrālijā 🇦🇺 vai pēc atjaunošanās 1992. gadā Rīgā, mājās.

S!P!K! Auroras uzņemtas 1938. gadā, par to avīzes 🗞 rakstā: “25. novembris Aurorai nav svātku dīna, bet kotra kommiltone šymā dīnā nese sevī sylta prīka un svātku jyusmu. Jo tagad Aurorai beja jōrōda sovim draugim, labvēlim un sabīdreibai, ka jei ir auguse un spēj pylntīseigi nūsastōt blokus cytom L. u. studenšu korporācijom, kuru apvīneibā S!P!K! Aurora tyka uzjemta kai pylntīseiga lūcekle š.g. 3.maijā.”

9️⃣/13

Attēla autore: Sofija Matisone, dzintra

#SPK100

Sororitas Tatiana tika dibināta, apvienojoties 🤝 divām studenšu korporācijām - Sororitas Slavia un Tatiana, kuras bija dibinājušās Rīgā. Par dibināšanas datumu tiek uzskatīts 1️⃣9️⃣3️⃣2️⃣. gada 17. janvāris, diena, kad dibinājās Tatiana. Devīze - Pro veritate, cultura et unitate!
Uzņemtas tiek studentes, kas audzinātas krievu kultūras tradīcijās 🪆. S!P!K! Sororitas Tatiana tika uzņemta 1938. gada maijā.

Korporācijas mērķi ir Latvijas universitāšu studenšu apvienošana, goda un pienākuma izjūtas audzināšana 🙂‍↕️, draudzīgu sakaru veidošana 🫂, palīdzības sniegšana visās dzīves jomās, garīgā izaugsme 👩‍🎓 un personības pilnveidošanās, sabiedriskās aktivitātes attīstība. 💚💙🩷

Līdz ar citām korporācijām, arī Sororitas Tatiana darbība tika pārtraukta 1940. gadā, taču 1990. gada 29.oktobrī tika pieņemts lēmums atsākt konventa darbību 🤗. Tā paša gada 10. decembrī, corp! Sororitas Tatiana statūti tika apstiprināti pie Latvijas Universitātes ar prorektora lēmumu. Kopš 1995. gada korporācija ir akreditēta pie Rīgas Tehniskās universitātes 🧐.

Pavlovoposadas lakats ir viens no krievu tautastērpa elementiem, un daļa no kultūras koda, ko Tatjanas sola kopt un saglabāt, savukārt, patvāri tradicionāli izmanto dzērot tēju ☕️, kas arī ir ļoti populāra Tatjanu laika pavadīšana. Tēju uzvāra kādā no skaistajām Kuzņecova fabrikas ražotajām tejkannām 🫖, ļoti stipru, un tad atšķaida ar verdošu ūdeni 🫧. Vispatīkamāk baudīt tēju - kopā ar viesiem, bieži vien tās ir Tatjanu krustmātes imerietes un krustmāsas @skselga

Krievu studentijas dzīve nav iedomājama bez Tatjanas balles 💃🕺. Balles vēsture sadalāma divos posmos: starpkaru (1923.–1940. gads) un jaunākajā (kopš 2007. gada). To var uzskatīt par vienu no nozīmīgākajiem pasākumiem Latvijas krievu kopienas dzīvē. Pats pasākums nekad nav bijis tipiska balle, tam piemita koncerta un saviesīga pasākuma pazīmes, tādas kā dziedātāju un mūziķu uzstāšanās 🎺🎻🪗, krievu tautas dejas, humoristiski priekšnesumi, loterija 🧾un izsole 💸. Pasākuma galvenais mērķis bija trūcīgo krievu tautības studentu atbalsts.

8️⃣/13

Attēla autore: Sofija Matisone, dzintra

#SPK100

.pro-gallery-wix-wrapper {display: block !important;} .pro-gallery-wix-wrapper .gallery-item-container {opacity: 1 !important; display: block !important;}

Seko mums Instagram:

@sk_dzintra

Kas ir Dzintra?

​

Seko mums Instagram: